Ir cilvēki, kuri meditē un ir cilvēki, kuri uzskata, ka meditācija nav domāta viņiem.
Aicinu paskatīties uz palmingu no citas puses. Palmings tā ir un nav meditācija, kā uz to skatās. Jā, palminga laikā cilvēks tiek aicināts uz meditatīvu praksi, taču tā laikā notiek arī tīri fizioloģiski procesi, kuriem ar meditāciju, tās dziļākajā nozīmē nav sakara.
Tā virspusēji, par meditāciju tiek uzskatīta dziļa iekšēja prakse, kad cilvēks aizpeld piedzīvojumā, taču palminga laikā, kamēr plaukstas ir uz acīm, acis nokļūst pilnīgā tumsā. Šī tumsa tiešā veidā liek atslābināties acs tīklenē esošajām nervu šūnām un tādā veidā acis tiek atpūtinātas. Caur apzinātu acs tīklenes šūnu atslābināšanu, tiek noņemts stress, kas mūsdienu cilvēkam rodas no gaismas piesārņojuma, jo mums visapkārt ir neskaitāmas laternas dienas periodā, kad ir tumšs, tīri praktisku iemeslu dēļ, kas ir saprotams. Arī naktī lielākā daļa cilvēku guļ telpā, kurā nav pilnīga tumsa. Un, tā kā redzes receptori, manis pieminētās tīklenes nervu šunas, uztver pilnīgi visu gaismu, kas ienāk arī nakts laikā, tām nav iespējams pilnībā atpūsties. Tās atpūšas pilnīgā tumsā.
Te nāk palīgā palmings, kad plaukstas nosedz acis veidojot tumsu.
Atbildi sev godīgi – vai tu gribētu strādāt visu laiku 24/7??? Un vai tu tā varētu? Nu un tavas nervu šūnas to dara. Atpūtini tās ar tumsu!!!!
